Investēt gudri nozīmē arī regulāri izvērtēt, vai izvēlētās akcijas un citi instrumenti nes plānoto peļņu un darbojas, kā gaidīts. Gudram investoram ne tikai jāzina, kad paturēt akcijas, bet arī – kad tās pārdot. “Nākotnes kapitāla” vadītājs Konstantīns Kuzikovs stāsta, kā, izmantojot publiski pieejamo informāciju, “ChatGPT” un nedaudz laika, viņš izplānoja savu portfeli 2024. gadam.
Lai gan 2023. gada sākums finanšu tirgos bija drūms, uz gada beigām, inflācijai rūkot, naudas pasaule atdzīvojās, lielo kompāniju akciju vērtība kāpa un kriptovalūtu segments atžirga, un attiecīgi arī visi trīs “Nākotnes kapitāla” portfeļi, sākoties 2024. gadam, rāda krietni priecīgāku ainu nekā pirms gada.
Ieguldīt ir vērts uzņēmumos, kurus tu saproti, vai kuru produktus pats izmanto, uzskata bijušais "Printful" vadītājs, uzņēmējs Dāvis Siksnāns. Viņš stāsta, ka tā kā strādā ar tehnoloģijām arī savu portfeli izvēlas veidot tieši no šī sektora piedāvājuma. Tomēr atzīst, ka ir gadījies arī, kad kāja nedaudz paslīd, pieļaut kļūdas.
Kristāla bumbas un spējas paredzēt finanšu tirgu nākotni nav nevienam. Pat par Omahas orākulu sauktajam Vorenam Bafetam nav šādu spēju. Pamatā veiksmīgākie investori paļaujas uz diversifikāciju un ilgtermiņa plāniem. Tomēr ir tendences un jautājumi, par kuriem katram investoram, pirms pārkāpt nākamā gada slieksni, padomāt. Par 2023. gada notikumiem un nākamā gada tendencēm “Nākotnes kapitāls” sarunājas ar “SEB bankas” Finanšu tirgus pārvaldes vadītāju Andri Lāriņu.
Latvijas “fintech” veiksmes stāsts “Mintos”, kas, pēc dažiem avotiem, veido pat pusi no visa P2P tirgus Eiropā, vēlas kļūt ne tikai par platformu, caur kuru plūst aizdevumi nebanku kreditētājiem, bet vienu pieturu plaša un droša portfeļa izveidei. Uzņēmuma vadītājs un viens no dibinātājiem Mārtiņš Šulte raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja par jaunajām iespējām iegādāties obligācijas un ETF.
Lai arī ieguldījumi zeltā ar savu vidējo atdevi bieži vien nevar spēkoties ar ienesīgākajām akcijām vai spekulatīvajām kriptovalūtām, dārgmetāls, kā uzskata investors un “Tavex Latvia” valdes priekšsēdētājs Andris Arhipenko, ir ieguldījums nākotnē un drošībā. Viņš iesaka katram prātīgam investoram apsvērt ieguldījumus zeltā.
Vidējais investors Latvijā ir vīrietis ap 47 gadiem. Lai gan sieviešu investoru skaits pieaug, vīrieši tomēr vidēji iegulda vairāk. Viņi arī uzņemas lielākus riskus. Sievietes ir daudz aktīvākas, ieguldot termiņdepozītos un citās drošākās investīcijās, kamēr vīrieši izvēlas riskēt. Par vidējo Latvijas investoru un viņa paradumiem raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja “SEB bankas” ekspertes Agnese Kronberga un Elza Rudzīte.
Ja agrāk kopfinansējuma platformas (P2P) līdzi nesa virkni dažādu risku, tad kopš šim sektoram tiek izsniegtas licences, to pat, ja salīdzina ar akcijām, var uzskatīt par drošāku ieguldījumu, saka nozares eksperts un videospēļu finansēšanas servisa "Triple Dragon" pārstāvis Jozua Laudams.
Latvija valsts kapitāla tirgus sektorā iespaidīgi atpaliek no kaimiņiem, un šobrīd, kā uzskata “INVL Asset Management” vadītājs Andrejs Martinovs, mūsu valstij vairs nav iespējas izvēlēties – šis ir pēdējais brīdis, kad virzīt kapitālsabiedrības biržā. Savukārt saistībā ar “airBaltic”, kapitālsabiedrību, kas plāno nākamgad doties publiskajā tirgū, viņam ir “divējādas emocijas”.
Lai arī Latvijas kapitāla tirgus ir snauduļojošs, joma, kur latvieši apsteidz daudzas Eiropas valstis, ir “fintech”, tieši P2P uzņēmumu jomā. Mūsu valstī ir veidojušies vairāki starptautiskie spēlētāji, un nule darbu sākusī platforma “Nectaro” cer ierindoties starp tiem. “Nākotnes kapitāls” sarunājās ar jaunās platformas vadītāju Sigitu Kotleri.
Pēdējie dati liecina, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem deviņos mēnešos izkrāpti teju 8 miljoni eiro, un nekas neliecina, ka tendence varētu sarukt. Potenciāli tā varētu pat pieaugt, jo, kā “Nākotnes kapitālā” stāstīja SEB Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis, ja agrāk viens no signāliem, ka zvana krāpnieks, bija valsts valodas neprasme, tad tagad viņi ir “apguvuši” arī latviešu valodu.
Akciju tirgus ir nestabils, un vienmēr jāatceras, ka uzņēmums, kurā ieguldīta nauda, var pieredzēt dažādas problēmas un dažkārt tā akciju vērtība var krist, pat ja ir labi finanšu rādītāji. Šie ieguldījumi nāk ar risku. Ko darīt, ja negribas riskēt? Starp dažādiem pieejamiem rīkiem ar ļoti mazu risku un pieklājīgām procentu likmēm šobrīd izceļas Latvijas valsts krājobligācijas un komercbanku piedāvātie termiņdepozīti. "Nākotnes kapitāls" cenšas saprast, kur labāk ieguldīt.
Lai gan augstās procentu likmes, inflācija un visas globālās likstas finanšu tirgus ir sabiedējušas un globāli pieredzēts kritums jaunu uzņēmumu debijā biržā, Latvijas olu ražotāja “APF Holdings” vadītājs Jurijs Adamovičs saka, ka nav tāda pareizā brīža, kad startēt biržā. Viņš tic, ka viņa uzņēmuma nule sāktais sākotnējais akciju piedāvājums būs veiksmīgs. “Nākotnes kapitāls” iztaujā šī gada vienīgo Latvijas sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma (IPO) izteicēju.
Lai gan digitālo bilžu un video NFT tirgus vismaz daļēji ir pieklusis, tas nebūt nav tik slikti, jo paver durvis nākamajai, nu jau lietderīgākai, NFT paaudzei – sertifikātiem, kas apliecina luksusa preču īstumu, un veidiem, kā pārdot un aizdot zīmolus. Par to un digitālo ieguldījumu nākotni stāstīja uzņēmēja un lektore Janīna Vinklere.
Lai gan šis gads Baltijas tirgiem ir lēnāks, visās trijās valstīs ir redzamas pozitīvas tendences un šogad nemaz tik ļoti neatpaliekam no lielajiem pasaules tirgiem, raidījuma “Nākotnes kapitāls” diskusijā sacīja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu eksperti. Diskusijā, kurā piedalījās “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, Imants Norkus, “COBALT Lithuania” vadošais partneris, un Mikels Torims, investīciju vadītājs “LHV Group” iezīmējās viedoklis, ka Baltijas kapitāltirgi ir uz...
Baltijas akciju un investīciju tirgū liela nozīme ir mazajiem investoriem. Viņi, pretēji lielajām finanšu pārvaldnieku grupām, ir jutīgāki pret globālo ekonomiku, jo augstāka inflācija, lielākas dzīves izmaksas nozīmē, ka ik mēnesi maciņā paliek mazāk naudas ieguldījumiem. Par to, kas sagaida investorus un gan vietējos, gan globālos tirgus, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Amatierim investoram, ja gribas paplašināt portfelī iekļautos instrumentus, bet nav pieejamas lielākas naudas summas, pirmais labais solis ir Latvijas valsts krājobligācijas. Savukārt, ja gribas spert soli tālāk, kā “Nākotnes kapitālā” skaidro “Signet Bank” eksperti Kristiāna Janvare un Edmunds Antufjevs, vajadzētu sakrāt vismaz tūkstoti, jo tad paveras krietni plašāka izvēle, nekā investējot mazāku summu.
Latvijas 2. līmeņa pensiju pārvaldīšanā vēl aizvien aktīvi dominē četras lielās komercbankas, kas, kā dažkārt norāda eksperti, nerada pietiekamu konkurenci, attiecīgi bankām nav jācīnās par klientiem. Iļja Arefjevs, kurš iepriekš strādāja “Indexo”, uzskata, ka “Vairo.lv” varētu saasināt konkurenci, un informē, ka nākotnē uzņēmums plāno piedāvāt arī citus investīciju instrumentus.
Finanšu pratības izglītotāja un sociālo mediju influencere Alina Zela savu ceļu finanšu pasaulē sāka, kad nonāca neapskaužamā situācijā – tika zaudēti ienākumi. Tad tika meklēts veids un domāts, kā tad labāk pārvaldīt savu naudu. Tagad viņa to māca arī citiem. Par savu investores ceļu un arī veidiem, kā pati pelna ar ETF un citiem ieguldījumiem, Zela stāstīja “Nākotnes kapitālā”.
Investori, kas sāka ieguldīt pandēmijas laikā, periodā pēc pandēmijas saskaras ar ne visai patīkamu realitāti – finanšu tirgi ne vienmēr “iet tikai uz augšu”. “Investoru kluba” vadītājs Kaspars Peisenieks ar “Nākotnes kapitālu” dalījās pieredzē, kā pārdzīvot šo laiku.
Biržā tirgotajiem fondiem (ETF) nav iespējas apsteigt dažkārt pieredzēto konkrēto akciju straujo vērtības kāpumu, bet vienlaikus tie var pasargāt arī no straujiem kritumiem, kādus var izraisīt slikti uzņēmuma rezultāti vai neuzmanīgs izpilddirektora komentārs. Par “SEB Roboinvestoru” un to, kādas ir ETF priekšrocības, “Nākotnes kapitālam” stāsta bankas pārstāve Agnese Kronberga.
Kopš gada sākuma ASV akciju tirgus galvenie indeksi un attiecīgi arī akcijas caurmērā ir pieaugušas vērtībā, atkopjoties no pagājušā gada neveiksmēm. Tomēr Baltijas akciju tirgi un kriptovalūtu pasaule šo pozitīvo izaugsmi ir jutuši mazāk. Šī atšķirība arī parādās “Nākotnes kapitāla” vadītāju portfeļos – Kuzikovam iet aizvien labā, kamēr Vilūna ieguldījumi stāv uz vietas.
Pēc klusākiem brīžiem, vienmēr nāk jauni aktivitātes viļņi, viesojoties raidījumā “Nākotnes kapitāls” par aizvadīto pusgadu Baltjas akciju tirgū saka “Capitalia” vadītājs Juris Grišins. Viņš domā, ka jau veidojas rinda ar uzņēmumiem, kas varētu veiksmīgi startēt biržā tuvākajos gados.
Lai gan globālajos tirgos vērojamas pozitīvas tendences, ar individuālām investīcijām ne vienmēr viss sokas tik labi – svarīgs ir ieguldījuma brīdis, laiks un daudzi citi faktori. Iespējams, tādēļ automatizētās investīcijas arī šomēnes apsteidz abus “Nākotnes kapitāla” vadītājus.
Bieži izskan frāze, ka Latvijas akciju tirgus ir miris. Tomēr, kā uzskata Indars Aščuks, kurš vada depozitāriju “Nasdaq CSD” – uzņēmumu, kas burtiski izseko katram vērtspapīru darījumam –, tā nav taisnība. Par to un depozitārija darbību viņš stāstīja “Nākotnes kapitālā”.
Latvijas investīciju tirgus nīkuļo, ja salīdzina ar kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju. Kā nesen valdības sēdē izteicās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), Latvija šobrīd ir “Subsahāras līmenī”, proti, esam neatbilstošā situācijā pēc mūsu valsts IKP un faktiskā dzīves līmeņa. Ministrija vēlas situāciju risināt. Par to, kādi soļi būtu jāsper valdībai, runāja “Nākotnes kapitāls”.
“Naudas Latvijā pietiek,” saka “Indexo” uzņēmuma vadītājs Valdis Siksnis, raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstot par to, kā plāno izpildīt akcionāriem solīto un sapurināt stagnējošo banku sektoru Latvijā, kas kavējot arī valsts ekonomisko attīstību.
Nepilnu divu mēnešu laikā izlīdzinātās, sistēmiskās investīcijas, ko Kuzikova vārdā veic “SEB Roboinvestors” jau sāk nest pozitīvus augļus, kamēr abi raidījuma vadītāji vēl dzīvo ar nelieliem mīnusiem.
Ieguldīt un kaut kādā veidā uzkrāt naudu ir svarīgi, jo, kā liecina dažādi aprēķini un projekcijas, pilnībā paļauties uz pensiju vecumdienām nevar – var ievērojami kristies dzīves līmenis. Tomēr tas nenozīmē, ka par pensiju var nedomāt. Pirms ķerties pie riskantākiem rīkiem, nepieciešams sakārtot pensiju līmeņa jautājumus, saka “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš.
Lai gan šobrīd kriptovalūtas dažiem ir spekulācijas rīks, dažiem vērtības uzkrāšanas aktīvs, pasaules lielākās kriptovalūtas biržas “Binance” stratēģisko partnerību vadītājs Jegors Avetisovs strādā pie tā, lai kriptovalūtu maksājumi kļūtu par ikdienu.
