Gerda. Tas gan nav viņas īstais vārds. Gerda ir segvārds. Sieviete, kura līdz pēdējam cīnījās par Mariupoli. Tika smagi ievainota un kontuzēta sprādzienā bunkurā. Kopā ar citiem “Azovstaļ” aizstāvjiem padevās. Vairākas reizes spīdzināta tā, ka vēlējusies nāvi. Bet Gerda ir dzīva. Pēc gada Krievijas armijas gūstā. Un šis ir Gerdas stāsts.
“Man ir briesmīgs akcents, diezgan lauzīta krievu valoda, bet es centos pēc labākās sirdsapziņas. Bija vārds, ko es nemācēju pateikt, tāpēc šo vārdu pateicu latviešu valodā un mēģināju vēl ar žestiem parādīt. Uz ko šī māte sadusmojās un pateica – “man tā latviešu valoda ir “te”,” intervijā par agresiju pret ārstiem, kas nerunā krieviski, stāsta BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centra miega medicīnas speciāliste Marta Celmiņa.
Jau pēc nepilniem pieciem mēnešiem Latvijā notiks nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Iepriekšējās vēlēšanās 2019. gadā Latvijā no visām Eiropas Savienības valstīm bija viena no zemākajām aktivitātēm. Mudinot cilvēkus šogad vēlēšanās iesaistīties aktīvāk, savu “Eiropas tūri” tieši Rīgā uzsākusi parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola.
“Kad esam kopā, sals atkāpjas, un atkāpsies arī Krievija” – tā, pirmo reizi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma ierodoties Baltijas valstīs, pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Šie viņa vārdi izskanēja vakar, uzrunājot cilvēkus Lietuvā, šodien no paša rīta viņš ieradās Igaunijā, kur teica runu igauņu parlamentā, savukārt pie mums pēc tikšanās ar Latvijas augstākajām amatpersonām teju stundu atbildēja uz Baltijas valstu žurnālistu jautājumiem. Gan šīs atbildes un vizītes laikā izskan...
Dienās, kad Volodimirs Zelenskis devies vizītē pie Ukrainas uzticīgākajiem atbalstītājiem – mums, baltiešiem – Latvijas politiķu vidū turpinās diskusijas par to, vai vietējā un arī Eiropas Savienības līmenī vajadzētu liegt ne vien Krievijas graudu un citu pārtikas produktu importu, bet arī tranzītu. Kā nākas, ka teju divus gadus pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā esam viens no lielākajiem agresorvalsts lauksaimniecības produktu importētājiem; kur mūsu pašu lauksaimniekiem un citiem uzņ...
“Turamies veseli un dodam virsū,” tā sociālajos tīklos raksta mūsu viesis, kurš gatavojas kārtējam palīdzības braucienam uz Ukrainu. Raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Kuldīgas Svētās Annas draudzes mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics.
Ja vēl pirms pāris nedēļām vilciena pasažieri cerēja ieraudzīt stacijā iebraucam tieši kādu no dažiem jaunajiem elektrovilcieniem, tagad šāds skats daudziem raisa bažas, vai izdosies nokļūt galamērķī, pirmkārt jau, laikus, un, otrkārt – vispār. Kādēļ arī pēc ilgstošas testēšanas jaunajiem vilcieniem ir tik daudz tehnisku problēmu, cik ilgi jāgaida, līdz uz vilcienu kustības sarakstu atkal varēs paļauties un ko pasažieriem iesākt līdz tam? Šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar sa...
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam jau atkal būs jāvērtē Rīgas domes Satiksmes departamenta darbs, tiesa, šoreiz piecus gadus seni notikumi – birojā vērsies viens no esošās koalīcijas deputātiem aizdomās par korupciju ielu uzturēšanas pakalpojuma iepirkumā. Tieši šī iepirkuma rezultātā noslēgto līgumu pildīšana bija viens no nesaskaņu cēloņiem mēra Mārtiņa Staķa vadītajā koalīcijā, tiesa, šajā pēdējā epizodē KNAB pārkāpumus nav saskatījis. Bet ko no šī visa saprast rīdziniekiem un visa...
Krievijas pilnapmēra iebrukuma pirmajās dienās tā bija viena no izšķirošajām kaujām. Cīņa par Voznesensku, un stratēģiski nozīmīgiem tiltiem. Ja Ukraina zaudētu Voznesesnku, Krievijai pavērtos ceļš uz Odesu un līdz pat Piedņestrai, un iespēja pilnībā okupēt Ukrainas dienvidus, Kijivai pilnībā atņemot piekļuvi Melnajai jūrai. Izšķirīga loma pilsētas aizsardzībā bija vietējai zemessardzei – teritoriālās aizsardzības vienībām.
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts ģenerālmajors Juris Maklakovs.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kā vienu no galvenajiem uzdevumiem šajā gadā nosaucis cīņu ar birokrātiju – problēmu, ko par vienu no galvenajiem šķēršļiem ekonomikas izaugsmei nereti min arī uzņēmēji. Kādi secinājumi par to Valsts kontrolei, kas regulāri revidē gan ministriju, gan citu valsts pārvaldes iestāžu darbu, un kā sekmējas ekspremjera Krišjāņa Kariņa lidojumu vētīšana – par to un ne tikai saruna ar jauno Valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.
"Es nosapņoju, ka mēs dabūsim medaļas. Ticiet saviem sapņiem, jo tie piepildīsies," saka Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš. 2024. gada pirmajā raidījumā #1pret1 saruna ar Hariju Vītoliņu.
Ja katrs pats varam vērtēt, vai vēlamies Jauno gadu sākt ar kādu apņemšanos vai šogad tomēr ne, pilnīgi noteikti tādas sagaidām no valdības, kas iepriekš solītos darbus sakās izdarījusi un nu tai jānāk klajā ar jaunām prioritātēm. Bet, vai tās būs prioritātes arī sabiedrības ieskatā, un vai šogad plānotie darbi nebūs krietni grūtāk paveicami par iepriekšējiem – par cilvēku gaidām un politiķu spējām tās piepildīt, par partiju reitingiem un gaidāmajām vēlēšanām saruna ar sabiedriskās domas pētījum...
Dažkārt tā ir cīņa ar laika apstākļiem, dažkārt cīņa pašam ar sevi, bet beigu beigās svarīgākais ir nodrošināt lidostas “Rīga” darbu teju jebkuros laika apstākļos. Lidlauks sadalīts zonās – viena komanda tīra stāvvietas, bet cita – manevrēšanas ceļus un pašu galveno – skrejceļu. Vairāk nekā trīs kilometru garā skrejceļa attīrīšanai tiek dotas vien pāris minūtes, bet pieredzējušajiem sniega tīrītājiem ar to pilnīgi pietiek.
Gada izskaņa jau klāt. Noteikti piekritīsiet, ka tas ir laiks, kad ierasti varam pavilkt svītru un atcerēties – kas un kā izdarīts, kas palicis neizdarīts un ar kādām domām, ar kādiem darbiem iesoļot Jaunajā gadā. Šajā rītā nedaudz atskatīsimies, kāds aizvadītais 2023. gads bijis Latvijas politiskajā arēnā. Uz sarunu mums līdzās pievienojas politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse un politologs, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds.
"Tajā mirklī tiesas zālē manai bērnu nama direktorei jautāja, ko mēs darām," raidījumā "Aculiecinieks" saka šī gada labdarības maratona #DodPieci vēstnesis Kaspars Markševics. Kasparam izdevās izrauties no riska zonas. Vai izdosies arī tiem ielu bērniem, kas šobrīd sastopami pie stacijas, tuneļos un citviet? #IzvēliesIeraudzīt #DodPieci #DodPieci2023
666. dienu turpinās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Būtisku pavērsienu frontes līnijā nav jau ilgi un, visticamāk, tuvākajā laikā arī nebūs, bet pārāk ātri pārāk smaga kļuvusi cīņa par rietumu pasaules turpmāko atbalstu Ukrainai. Kādu nākotnes perspektīvu tas iezīmē ukraiņiem un arī mums pašiem, un kāpēc, teju divus gadus tiešsaistē vērojuši Krievijas armijas zvērības, vēl joprojām diskutējam, ko iesākt ar Krievijas graudiem un krievu sportistiem? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jau...
Pirmās instances tiesa bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam par kukuļošanas noziegumiem piespriedusi sešus gadus cietumā un mantas konfiskāciju. Kā to vērtē esošais Latvijas Bankas prezidents? Arī par inflāciju, bankām, kredītu procentiem un ekonomikas izaugsmi šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Mārtiņu Kazāku.
Labdarības maratonu #DodPieci velta riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem. Norakstītajiem un neievērotajiem. Kā tapa un kā dzīvo Zvanniekos? Šonedēļ raidījumā #1pret1 kopienas vadītāja Sandra Dzenīte-Cālīte.
Valdība devusi zaļo gaismu 3,7 miljardus vērtā “Rail Baltica” pamattrases būvniecības līguma slēgšanai. Kavējumu dēļ darbiem jāsākas pēc iespējas ātrāk, bet cik kilometriem pietiks naudas, droši nevar pateikt neviens, tāpat arī – kad un kā dzelzceļa līniju savienos ar Rīgu. Un tāpēc pamatā par “Rail Baltica”, bet arī “AirBaltic” un citām nozares aktualitātēm šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P) un arī bijušo satiksmes ministru, tagad Saeima...
Nedēļas beigās apritēs simt dienas, kopš darbu sākusi jaunā koalīcija Evikas Siliņas vadībā. Šajā laikā skaļas opozīcijas kritikas pavadībā pieņemta Stambulas konvencija, partnerības regulējums un nākamā gada budžets, savukārt Saeimas visai lielā vienprātībā atbalstīto banku nodevu kredītņēmēju aizsardzībai kritizē Eiropas Centrālā banka, kuras atzinums gan pienācis jau pēc lēmuma pieņemšanas. Kā vērtējams paveiktais, kas jādara turpmāk, un ar ko šī koalīcija atšķiras no iepriekšējās šovakar rai...
Kāda būs jaunā stacija? Vai no tās vispār varēs aizbraukt uz Viļņu, Tallinu vai Berlīni? Ko viņi tur tik ilgi ceļ? Tik daudz jautājumu, tik maz iespēju kaut ko saskatīt aiz žoga, kas ieskauj būvlaukumu un sastatņu meža. Un arī topošās stacijas aprises nepārtraukti mainās. Un drīz te būs tuneļi, kur dienasgaisma vairs neiespīdēs nekad. Tieši tāpēc paši cēlēji katru vakaru būvlaukumu pārlido ar dronu. Fiksējot mirkļus, kas mainās. Katru stundu. Katru dienu.
Kamēr ASV kongresā Vašingtonā un Eiropas savienības līderu samitā Briselē turpinās tirgošanās un šantāžas elementiem pilnas cīņas par turpmāku atbalstu Ukrainai, Vladimirs Putins pirmo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma uzstājies ikgadējā preses konferencē, kurā paziņojis – Krievijas mērķi Ukrainā nav mainījušies, un karš turpināsies, līdz tie tiks sasniegti. Līdzīgu tēzi – turpināt cīņu līdz uzvarai, par spīti starptautiskajam spiedienam, tostarp no tuvākā sabiedrotā – ASV, sola arī Izraēlas pre...
Starptautiskā skolēnu novērtējuma PISA rezultāti Somijā likuši strauji meklēt risinājumus, lai apturētu zināšanu lejupslīdi – piemēram, paredzot vairāk stundu dzimtās valodas un matemātikas apguvei. Latvijas skolēni somiem pielīdzināmus rezultātus demonstrējuši vien matemātikā, bet dabaszinātnēs un lasīšanā visai pamatīgi atpaliek. Vai arī mēs reaģēsim ar kādiem īpašiem lēmumiem un vai ir izpildāmi iepriekšējie – par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas un augstāku latiņu skolas ab...
"Rīgas laika" 30 gadi. Nosvin bijušajā kompartijas centrālajā ēkā, ko tagad nosaukuši par "muļķu māju". Pazīt melus ir viena no žurnāla funkcijām. Tā saka galvenais redaktors. Raidījuma #1pret1 viesis - filozofs Uldis Tīrons.
Cerībā veicināt banku savstarpējo konkurenci valdība atbalstījusi grozījumus, kas ļaus kredītņēmējiem ērtāk un lētāk pāriet no vienas kredītiestādes pie citas. Vai tas līdzsvaros, banku pašu ieskatā, negatīvo ietekmi no lēmuma par nodevu kredītņēmēju aizsardzībai, un arī par to, vai Latvijai turpmākajos gados pietiks naudas policijai un daudziem citiem doto solījumu pildīšanai un "RailBaltica" projekta īstenošanai, saruna ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV).
Nedēļas nogalē pieņemtais nākamā gada budžets lielāko pieaugumu – papildu 275 miljonus – sola veselības nozarei. Tāpēc, iespējams, ne vienu vien izbrīnījis ģimenes ārstu asociācijas paustais – naudas prakšu uzturēšanai trūkst tik ļoti, ka ārsti apsver no janvāra pieņemt tikai četras dienas nedēļā, piekto dienu atstājot maksas vizītēm. Vai līdz šādai situācijai tiešām varētu nonākt, kādi ir iespējamie risinājumi un arī par ieceri mazināt zāļu cenas saruna ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV...
Polijas Nacionālās drošības dienesta vadītājs Jaceks Ševjera uzskata, ka NATO austrumu spārna valstīm ir tikai 3 gadi, lai sagatavotos Krievijas uzbrukumam, jo Krievijas militārā rūpniecība šobrīd strādā trīs maiņās. Vācijas ārlietu padome prognozē, ka mums ir mazliet vairāk laika – 5-9 gadi. Mūsu kolēģe Ilze Nagla izvaicāja ASV vēstnieci NATO Džuliānu Smitu par mūsu gatavību Krievijas iebrukumam.
Krievijas gūstā pavadīts gandrīz gads. Karā zaudētas savas ģimenes mājas un dzimtā pilsēta. Okupācijā nomirusi vecmāmiņa. Kaujā kritis vīrs. Ukraina zaudējusi tik daudzus tūkstošus dzīvību. Ir neiespējami pēc tā visa pieļaut, ka sāktos sarunas ar Krieviju, iekams tā nav sakauta. Kamēr nav Ukrainas uzvaras, tikmēr drošībā nebūs ne paši ukraiņi, ne arī citu valstu iedzīvotāji. Par to pārliecināta ir bijusī Ukrainas Azovas pulka karotāja Valērija Subotina.
Ar brīvprātīgo atmīnēju komandu, kura sevi sauc apustuļi “Apustuļi”, ierodamies kādā laukā pie Hersonas un Mikolajivas apgabala robežas. Komandu vada Jurijs. Viņš brīvprātīgi darbojies Ukrainas brīvprātīgo armijā. Ukraina tagad ir viena no mīnētākajām, ja ne mīnētākā valsts pasaulē. Aplēses - 174 tūkstoši kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas ir piesārņotas ar mīnām un nesprāgušu munīcijas. Tās ir divas ar pusi Latvijas.
