18. jūnijā savu 90. dzimšanas dienu svinēja vēsturnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Valdis Bērziņš. Jubilāra mūža tēma ir latviešu strēlnieku vēsture. Šīs tēmas sakarā savulaik tapa raidījumi, kuru fragmenti apkopoti šajā raidījumā, suminot jubilāru.
1940. gada 16. jūnijā Latvijas Republikas sūtnis Padomju Savienībā Fricis Kociņš tika izsaukts pie padomju ārlietu ministra Vjačeslava Molotova, kurš saņēma PSRS ultimātu Latvijas valdībai. Tajā mūsu valstij tika pārmesta Padomju Savienībai nedraudzīga ārpolitika, iepriekšējā gadā noslēgtā savstarpējās palīdzības līguma neievērošana un izvirzītas prasības nekavējoties izveidot Latvijā citu valdību, kas pildītu minētā pakta nosacījumus, un ielaist valsts teritorijā neierobežotus padomju militāros...
Šogad aprit 120. gadskārta kopš 1905. gada revolūcijas notikumiem, tāpat šogad atzīmējam 160. gadskārtu, kopš dzimuši latviešu literatūras klasiķi, dzīvē laulāti draugi – Rainis un Aspazija. Piektajam gadam bija liela ietekme uz abu literātu dzīves un radošās darbības ceļu. Raidījums Šīs dienas acīm veltīts brīvības ideju, revolucionārisma, kreisuma lomai Raiņa un Aspazijas liktenī un 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu kultūrā vispār. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālā arhīva...
Laiks pirms 120 gadiem, 1905. gada vasara, mūsu dzimtenei bija iedvesmojošu cerību, bet arī draudīgu priekšnojautu periods. Uzliesmojusi gada sākumā, vērsās plašumā Piektā gada revolūcija. Tā satricināja visu toreizējo Krievijas impēriju, taču Latvijā bija sevišķi spēja un arī nežēlīga. Revolūcijā izlauzās cara valstī desmitgadēm briedušās problēmas, kuru galvenais iemesls bija šīs impērijas hroniskā nespēja modernizēties. Par revolūcijas iemesliem stāsta vēsturniece, Latvijas Universitātes Latv...
2025. gadā atzīmējam 80. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara noslēguma. Grandiozajā cīņā, kurā tā vai citādi tika ierauta lielākā daļa cilvēces, liela nozīme bija personībām, kuras stājās karojošo valstu priekšgalā. Raidījumā Šīs dienas acīm vēstījums par līderiem, kuri vadīja tā dēvēto antihitlerisko koalīciju, respektīvi, kara uzvarētāju pusi. Atšķirībā no divām citām koalīcijas lielvalstīm Britu impērija šai karā cīnījās no pirmās līdz pēdējai dienai. Un lielāko daļu šī laika pie tās stūres atr...
3. maijā noslēdzās vēsturnieka, publicista, ilggadēja Latvijas Nacionālā arhīva darbinieka Jāņa Riekstiņa (1942.–2025.) mūžs. Strādīgs, korekts, precīzs un ļoti ražīgs – tā savu mūžībā aizgājušo kolēģi raksturo Nacionālā arhīva darbinieki. Viņa profesionālās kvalitātes varēja novērtēt arī vairākās sarunās, kas izskanējušas Latvijas Radio ēterā. Jāņa Riekstiņa pētījumu tēma bija padomju varas pastrādātie noziegumi, pirmām kārtām staļiniskā režīma represīvās darbības kā Latvijas teritorijā, tā pre...
Šodien atzīmējam Deklarācijas Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 35. gadadienu. 1990. gada 4. maijā par deklarāciju nobalsoja 138 toreizējās Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti no pavisam 201 ievēlētā. Šis rezultāts nebūtu iespējams bez visa līdz tam notikušā Trešās atmodas procesa, par kura nozīmīgāko virzītāju kļuva 1988. gada rudenī izveidotā Latvijas Tautas fronte. Doma par šādas organizācijas radīšanu izskanēja dažus mēnešus agrāk - 1988. gada jūnijā notikušajā Latvijas rad...
8. maijā atzīmēsim 80. gadadienu kopš Otrā pasaules kara noslēguma Eiropā. Kā ikvienā karā, arī šajā globālajā konfliktā bija zaudētāji un uzvarētāji. Šoreiz raidījumā vairāk par karu zaudējušās puses – nacistiskās Vācijas un fašistiskās Itālijas – līderu personībām un likteņiem. Par tiem šodienas raidījumā vēsturnieka, profesora, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Ineša Feldmaņa vēstījums. Kā pirmais Vācijas reiha līderis Ādolfs Hitlers. Kā zināms, neilgi pirms kara beigām, 1945. gada 3...
20. aprīlī aprit simtā gadskārta, kopš dzimis vēsturnieks, savulaik Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis un Latvijas Okupācijas muzeja pētniecības programmas vadītājs Heinrihs Strods. Profesors aizgāja mūžībā 2012. gada 13. aprīlī, un tolaik, godinot viņa piemiņu, aicināju uz sarunu literatūrvēsturnieku, tobrīd Latvijas Okupācijas muzeja valdes priekšsēdētāju Valteru Nollendorfu un vēsturnieku, Latvijas Nacionālā arhīva vadošo pētnieku Artūru Žvinkli. Raidī...
Jau mazāk nekā mēnesis mūs šķir no brīža, kad atzīmēsim 80. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara noslēguma Eiropā. Šī kara rezultāti joprojām ietekmē mūsu politisko realitāti, tai skaitā pēckara starptautisko izkārtojumu. Nereti dzird to dēvējam par Jaltas - Potsdamas sistēmu jeb kārtību. Runa ir par Otrā pasaules kara uzvarētāju lielvalstu – Savienoto Valstu, Lielbritānijas un Padomju Savienības – vadītāju tikšanos konferencēs Jaltā 1945. gada februārī un Potsdamā tā paša gada jūlijā. Par šiem not...
Pirms 80 gadiem Eiropā noslēgumam tuvojās Otrais pasaules karš. Šī kara iznākums noteica mūsu pasaules daļas likteni turpmākajās desmitgadēs un turpina to ietekmēt joprojām. Raidījumā Šīs dienas acīm pieskarsimies notikumiem, kas tuvināja karu noslēgumam - par Vācijas izmisīgo mēģinājumu vērst kara gaitu sev par labu, 1945. gada janvārī uzsākot uzbrukumu Rietumu frontē, un par tam sekojošo sagrāvi austrumos. stāsta militārais vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Vald...
17. martā jau ceturto gadu pēc kārtas oficiāli atzīmējām Nacionālās pretošanās kustības dienu. Datuma izvēlei pamatā Latvijas Centrālās padomes 1944. gada memoranda datējums - šo dokumentu 188 Latvijas sabiedrībā ievērojamas personas parakstīja, apliecinot latviešu nācijas valstsgribu situācijā, kad Latvija atradās nacistiskā režīma okupācijas varā, savukārt perspektīvā tai draudēja atkārtota staļiniskā padomju režīma okupācija. Atkārtotajā padomju okupācijas režīmā mūsu dzimtene pavadīja gandrī...
Laiks pirms 80 gadiem 1945. gada pirmajā pusē bija viens no nežēlīgākajiem periodiem latviešu nācijas vēsturē. Ierauti Otrā pasaules kara cīņās, lielākoties neatkarīgi no viņu pašu gribas un izvēles latvieši karoja un krita abās frontes pusēs. Kā zināms, aktīva kaujas darbība līdz pat kara pēdējām dienām notika arī Latvijas teritorijā, kura Sarkanajai armijai pretojās Kurzemē ielenktais vācu armijas grupējums. Tā sastāvā bija Latviešu leģiona 19. grenadieru divīzija un citas latviešu militārās v...
7. martā mūs sasniedza skumja vēsts – mūžībā devusies mākslas zinātniece un pedagoģe, tēlniecības pētniece Rūta Čaupova. Savulaik tikos ar Rutu Čaupovu raidījumā Šīs dienas acīm, vēstot par tēlnieka Kārļa Zāles daiļradi. Fragmentus no šiem raidījumiem piedāvāju jūsu uzmanībai.
Pirms 80 gadiem Otrā pasaules kara gaitā Latvijā pamazām atgriezās padomju atkārtotā okupācija, un kā viens no „jaukumiem”, ko šī vara nesa sev līdzi, bija arī lauksaimniecības kolektivizācija, kas pašos pamatos mainīja ne tikai īpašuma attiecības un saimniekošanas kārtību, bet lielā mērā arī ierasto Latvijas lauku dzīvesveidu, kas bija veidojies nepārspīlējot, gadsimtiem ilgi. Par to, kas tad bija padomju kolektivizācijas būtība, kāda bija tās norise un sekas, saruna ar Latvijas Nacionālā arhīv...
Kurzemes cietoksnis no padomju laika literatūras pazīstams arī kā "Kurzemes katls" bija nacistiskās Vācijas spēku kontrolētajā teritorija, kas pirms 80 gadiem bija izveidojusies Latvijā, un pastāvēja šeit līdz pat Otrā pasaules kara noslēgumam Eiropā. Līdz ar to Latvijas zeme un tauta globālās kataklizmas pēdējā cēlienā kalpoja par divu totalitāro varu kaujas lauku. Raidījumā Šīs dienas acīm par to, kas bija Kurzemes cietoksnis un kādas galvenās norises ar to saistās. Stāsta vēsturnieks, Latvija...
Šobrīd aktuālās norises liek mums uzdot jautājumu – kā un kāpēc kvalitatīva demokrātija var pārtapt nedemokrātiskā valsts modelī? Spilgtākais vēstures piemērs šai ziņā ir nacistu nākšana pie varas Vācijā 1933. gadā. Vācijas nacifikācijas procesam pievēršamies raidījumā Šīs dienas acīm sarunā ar vēsturnieku, profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Inesi Feldmani.
27. janvārī mūs sasniedza ziņa, kā mūžībā devies dzejnieks, sabiedrisks darbinieks un diplomāts, viens no Trešās atmodas un Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas līderiem Jānis Peters. Savulaik Jānis Peters ir piedalījies raidījumos Šīs dienas acīm, kuru fragmentus piedāvājam noklausīties. Vispirms neliela daļa no raidījuma, kas izskanēja 2008. gada jūnijā. Tas bija veltīts tobrīd savas šīszemes gaitas noslēgušajam izcilajam kirgīzu rakstniekam Čingizam Aitmatovam. Cita tikšanās ēterā ar ...
26. janvārī atzīmējam 104. gadskārtu kopš Latvijas Republikas atzīšanas de iure. 1921. gada 26. janvārī Sabiedroto Augstākā padome, respektīvi, Pirmajā pasaules karā uzvarējušo valstu - Lielbritānijas, Francijas, Japānas, Itālijas un Beļģijas - pārstāvji konferences laikā Parīzē pieņēma lēmumu par Latvijas un Igaunijas atzīšanu par pilnvērtīgiem starptautisko attiecību subjektiem. Ar to vaiņagojās apmēram piecus gadus ilguši pūliņi, Baltijas nācijām apliecinot savas pašnoteikšanās tiesības. Tas ...
Šogad atzīmējam jau 34. gadadienu kopš 1991. gada janvāra barikāžu dienām. Tas bija izšķirošs posms Latvijas un Baltijas nāciju virzībā uz valstiskās neatkarības atjaunošanu, kulminācija sabiedrības nevardarbīgajā cīņā par atbrīvošanos no totalitārās padomju sistēmas žņaugiem. Raidījumā Šīs dienas acīm redzējums uz tā laika norisēm, kādu dažādos gados snieguši šī raidījuma viesi.
Šis gads Latvijai iezīmīgs ar vairākām spilgtām gadskārtām, no kurām pamanāmākā neapšaubāmi ir latviešu grāmatniecības piecsimtgade. Tāpēc raidījumā Šīs dienas acīm īsi stāsti par vairākām nozīmīgām personībām, kam dažādos laikos bijusi paliekama vieta latviešu drukātā vārda vēsturē un kurām šogad atzīmējamas apaļākas vai mazāk apaļas dzīves gadskārtas. Kā pirmais šajā sarakstā Nikolajs Mollīns, Antverpenē dzimis iespiedējs, kuram bija lemts kļūt par grāmatu iespiešanas aizsācēju Rīgā un Latvijā...
Tā jau tas ap gadumiju ierasts, ka atskatāmies uz jautājumiem un spriedumiem, kuri izskanējuši sarunās aizvadītā gada raidījumos. Vispirms piedāvājam fragmentu no sarunas pērnā gada iesākumā ar Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītāju Daini Poziņu. Sarunas temats - karš kā šodienas realitātē. Gada vidū pasaule, uz brīdi novērsusi uzmanību no asiņainiem konfliktiem, vēroja olimpisko spēļu norisi Parīzē. Diskusijas uzvirmoja ap vienu no atklāšanas ceremonijas elementiem –...
Pēdējā laikā Sīrija un Libāna atkal ir pasaules uzmanības centrā sakarā ar tur notiekošajām militāri politiskajām norisēm. Saruna par, iespējams, unikālo dažādu konfesiju, virzienu, baznīcu dažādību, kuras pastāv šajās senajās kristīgajās zemēs, pirmām kārtām Sīrijā un Libānā, kur tā daudzveidība ir vislielākā. Raidījuma viesis - Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docents Andris Priede. Sarunas pirmā daļa.
Pēdējā laikā Sīrija un Libāna atkal ir pasaules uzmanības centrā sakarā ar tur notiekošajām militāri politiskajām norisēm, un ar šīm norisēm diezgan ciešā sakarā un daudz informācijas pavīd arī par dažādām konfesijām, novirzieniem, kas šajās teritorijās ir plaši izplatīti un nosaka arī lielā mērā tur valdošo politisko klimatu. Raidījumā saruna par, iespējams, unikālo dažādu konfesiju, virzienu, baznīcu dažādību, kuras pastāv šajās senajās kristīgajās zemēs, pirmām kārtām Sīrijā un Libānā, kur tā...
80 gadi mūs šķir no notikumiem 1944. gada decembra sākumā Kurzemē. Proti, laikā no 1944. gada 4. līdz 9. decembrim tobrīd Kurzemi kontrolējošie vācu okupācijas spēki Zlēku pagastā nodedzināja vairākas zemnieku sētas un nogalināja apmēram 160 cilvēkus, tai skaitā civiliedzīvotājus, sievietes, bērnus. Par šo notikumu stāsts raidījumā Šīs dienas acīm. Analizē vēsturnieks, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Uldis Neiburgs. Šo notikumu mēdz apzīmēt par Zlēku traģēdij...
Ukrainas visjaunākajā vēsturē rudens beigas un ziemas sākums vairākkārt izrādījusies liktenīgu pārmaiņu sezona. Dienās, kad gaisā vēdīja tuvojošās ziemas elpa, ļaudis pulcējās Kijivas centrā Neatkarības laukumā ukrainiski - Майдан Незалежності, lai novērstu varas politiskās manipulācijas un pieprasītu politiskā procesa korekciju. Šo bilanci var aizsākt ar 2000. gada decembrī sākušos protestu ciklu, kas palicis vēsturē ar nosaukumu "Ukraina bez Kučmas". Toreiz protestētājiem gan neizdevās panākt ...
2024. gada 9. novembrī apritēja 35. gadadiena, kopš krita Berlīnes mūris - tas ir notikums, kas simboliski iezīmēja padomju sistēmas sabrukumu un līdz ar to Austrumu un Rietumu demokrātisko, brīvā tirgus un totalitārā komunisma sabiedrību globālās pretstāves beigas. 1961. gadā toreizējās Vācijas Demokrātiskās Republikas vara slēdza robežu ar Rietumberlīni un sāka to aprīkot ar aizsargbūvēm, kuru galvenais uzdevums bija novērst austrumvāciešu bēgšanu uz rietumiem. Savukārt 1989. gadā demokratizāc...
1924. gada novembra sākums ir laiks, kad pirmo reizi tā brīža neatkarīgajā Latvijā iznāk žurnāls „Atpūta” – žurnāls, kam ir īpaša vieta visā Latvijas preses vēsturē. Par „Atpūtu”, kāda tā bija un kāpēc tā ir īpaša, saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar vēsturnieci Inetu Lipšu. „Atpūta” ir savā ziņā starpkaru neatkarīgās Latvijas ikona, viena no ikonām, tā varētu teikt, viens no tiem artefaktiem, kas tika īpaši glabāts ļoti daudzās ģimenēs. Mēs varam vēl šādā sakarā piesaukt, teiksim, piecu latu su...
16. oktobrī Rīgas pilsētas vadība lēma par dažām izmaiņām Rīgas pilsētvidē, proti, runa ir par vairākiem pieminekļiem, kas vai nu pazudīs, vai, stipri izmainīti turpmāk varētu būt Rīgas vidē skatāmi. Par visu šo pieminekļu situāciju un ko mums no tā būs mācīties un secināt saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Analizē Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. Mēs jau par pieminekļiem, ciktāl tie ir kļuvuši ļoti kustīgi pēdējos gados Rīgā, esam runājuši arī jau ...
Turpinām sarunu par padomju represīvo iestāžu darbību Latvijā pirmajos gados pēc Otrā pasaules kara. Stāsta Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Artūrs Žvinklis. Sistematizējot to, ko mēs iepriekšējā sarunā skārām ar tādiem konkrētiem piemēriem, vai varam iezīmēt zināmu hronoloģiju šajā represīvo iestāžu darbībā - kas bija galvenie šīs darbības virzieni kara noslēguma posmā, tūlīt pēc kara, un vai un kā tie pakāpeniski nomainījās, mainoties visai dzīves situācijai? Sarunas pirmā daļa....
